Kopīpašums dzīvokļu mājā nozīmē, ka visa dzīvojamā ēka – ieskaitot dzīvokļus, kāpņu telpas, pagrabus, bēniņus un citus koplietošanas elementus – juridiski tiek uzskatīta par vienotu nekustamo īpašumu, kuram pieder vairāk nekā viens īpašnieks. Šie īpašnieki kopīgi pārvalda īpašumu, katram piederot "kopīpašuma daļas" jeb domājamās daļas no visa īpašuma. Šāds „kopīpašuma statuss” parasti rodas gadījumos, kad ēka nav sadalīta atsevišķos dzīvokļu īpašumos, kas bieži sastopams Rīgā un citās Latvijas pilsētās, īpaši vecākās ēkās.
Grozījumi kopīpašuma regulējumā un cīņa ar reiderismu
- gada 1. maijā stājās spēkā grozījumi Civillikumā, kas būtiski modernizē kopīpašuma izbeigšanas tiesisko regulējumu. Grozījumu nepieciešamība radās, jo pēdējos gados atsevišķi indivīdi sāka izmantot tiesiskā regulējuma nepilnības, iegādājoties kopīpašuma domājamās daļas ar mērķi vēlāk pieprasīt īpašuma sadali vai izsoli – tādējādi gūstot nesamērīgu peļņu. Šāda prakse ir nodēvēta par "kopīpašuma reiderismu".
Senāta 2019. gada 17. decembra blakus lēmums lietā Nr. C04169414, SKC-259/2019 kļuva par pavērsiena punktu, norādot uz Civillikuma 1075. panta neatbilstību mūsdienu vajadzībām. Saeima, reaģējot uz šo lēmumu, veica nepieciešamos grozījumus, kas tika pieņemti 2022. gada 3. februārī.
Jauns kopīpašuma izbeigšanas veids – sadalīšana dzīvokļu īpašumos
Grozījumi papildināja Civillikuma 1075. pantu ar jaunu iespēju – īpašuma sadalīšanu dzīvokļu īpašumos. Tas ļauj kopīpašniekiem tiesiski pārveidot dzīvojamo ēku par dzīvokļu īpašumu kopību, kur katram īpašniekam pieder savs dzīvoklis un attiecīga daļa no kopīpašumā esošajām telpām un infrastruktūras. Šī iespēja samazina strīdus un nodrošina skaidrāku īpašuma struktūru.
Vai ir droši pirkt dzīvokli kopīpašumā?
Kopīpašuma pirkšana nav aizliegta, taču tai ir savi riski. "Kopīpašuma pirkšana" nozīmē, ka pircējs iegūst tiesības uz daļu no visa īpašuma, nevis tikai uz konkrētu dzīvokli. Bankas šādu pirkumu var arī finansēt, taču bez "koplietošanas līguma" vērtējums un līdz ar to arī kredīta summa var būt mazāka.
Lai nodrošinātu drošu darījumu, pirms kopīpašuma iegādes ieteicams veikt šādas darbības:
- Rūpīgi pārbaudīt kopīpašuma daļu apmēru un īpašuma faktisko sadalījumu;
- Pārliecināties, vai starp kopīpašniekiem ir noslēgts koplietošanas līgums un kādi noteikumi tajā ietverti;
- Izvērtēt attiecības ar pārējiem kopīpašniekiem, tai skaitā komunikācijas un sadarbības iespējas;
- Konsultēties ar juristu, lai izvērtētu darījuma juridiskos riskus un nosacījumus.
Kā notiek kopīpašuma pārdošana?
Kopīpašuma daļas pārdošana jāveic, ievērojot pārējo kopīpašnieku pirmpirkuma tiesības. Tas nozīmē, ka citiem kopīpašniekiem ir priekšrocība iegādāties pārdodamo daļu par tādu pašu cenu un nosacījumiem, kādi piedāvāti trešajai personai.
Latvijas Republikas Augstākā tiesa 2024. gada 16. oktobra spriedumā lietā Nr. SKC-77/2024 uzsvēra, ka gadījumos, kad ēkai un zemei ir dažādi īpašnieki, pirmpirkuma tiesības jārespektē ēkas kopīpašniekiem, nevis zemes īpašniekiem. Tas apstiprina, ka pirmpirkuma tiesību piemērošana ir saistīta ar konkrētā īpašuma – šajā gadījumā ēkas – kopīpašuma attiecībām.
Svarīgi piebilst, ka no pirmpirkuma tiesībām likumīgi atteikties nav iespējams, pat ja kopīpašuma lietošanas līgumos dažkārt tiek ietverta atruna par šīs tiesības neizmantošanu. Šādas atrunas nav juridiski saistošas, un tās nevar ierobežot likumā noteikto kopīpašnieka pirmpirkuma tiesību aizsardzību.
Kas ir koplietošanas līgums?
Koplietošanas līgums ir rakstveida vienošanās starp kopīpašniekiem, kurā tiek precīzi noteikta īpašuma praktiskā lietošana un pārvaldība. Tas palīdz skaidri sadalīt atbildības jomas un novērst strīdus ikdienas lietošanas jautājumos. Parasti šādā līgumā tiek atrunāts:
- kā katrs kopīpašnieks faktiski izmanto dzīvokli vai telpu;
- kā tiks uzturētas kopīpašuma daļas (piemēram, jumts, kāpņu telpa, inženierkomunikācijas);
- kā tiks sadalīti uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumi;
- kādi ir noteikumi koplietošanas telpu izmantošanai (piemēram, pagrabi, bēniņi, pagalms);
- kādā kārtībā tiek pieņemti lēmumi starp kopīpašniekiem.
Šāds līgums ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, lai nodrošinātu efektīvu sadzīvisko un juridisko kārtību starp dzīvokļu īpašniekiem kopīpašuma situācijā. Tas ne tikai samazina riskus, bet arī ļauj vienkāršāk veikt darījumus ar īpašumu, tai skaitā iegūt bankas finansējumu.
Strīdi un risinājumi kopīpašumā
Dzīvoklis kopīpašumā var kļūt par nopietnu konfliktu avotu, jo lēmumi bieži jāpieņem kopīgi, bet intereses var būt atšķirīgas. Biežākās problēmas ir:
- nesaskaņas par konkrētu telpu lietošanas kārtību (piemēram, pagrabu vai bēniņu izmantošanu);
- domstarpības par uzturēšanas izdevumu sadalījumu;
- vienošanās trūkums par remontdarbiem vai apsaimniekošanu;
- situācijas, kad viens kopīpašnieks ignorē vai bloķē jebkādas kopīgas darbības.
Bez skaidras rakstveida vienošanās – koplietošanas līguma – šādi strīdi var pāraugt ilgstošā tiesvedībā.
Kā atbrīvoties no kopīpašuma?
Ja kopīpašuma statuss rada būtiskas neērtības vai apgrūtina īpašuma pārvaldīšanu, pastāv vairāki iespējamie risinājumi:
- Īpašuma sadalīšana dzīvokļu īpašumos – tiesiski nostiprinot katra kopīpašnieka daļu kā atsevišķu dzīvokļa īpašumu;
- Kopīpašuma daļas pārdošana citiem kopīpašniekiem – vienkāršākais risinājums, ja pārējiem ir interese palielināt savu daļu īpašumā;
- Tiesas ceļā pieprasīt kopīpašuma izbeigšanu – piemēram, lūdzot īpašumu sadalīt vai nodot vienam īpašniekam ar pienākumu atlīdzināt pārējiem viņu daļu vērtību.
Kā Legal Point var palīdzēt?
Juridiskais birojs Legal Point sniedz pilnu juridisko atbalstu kopīpašuma jautājumos – sākot no koplietošanas līgumu sastādīšanas un īpašuma struktūras izvērtēšanas līdz kopīpašuma izbeigšanas vai sadales tiesvedībām. Mūsu pieredzējušie juristi palīdzēs Jums sagatavot dokumentus, pārstāvēt sarunās ar kopīpašniekiem, kā arī nodrošināt interešu aizstāvību tiesā.
Sazinieties ar mums, ja vēlaties:
- Saņemt juridisku konsultāciju par kopīpašuma daļu iegādi vai pārdošanu;
- Sakārtot un juridiski nostiprināt esošo īpašuma lietošanas kārtību;
- Organizēt kopīpašuma izbeigšanu vai īpašuma sadali dzīvokļu īpašumos;
- Atrisināt strīdus un nesaskaņas starp kopīpašniekiem, tostarp pārstāvība sarunās vai tiesā.
Raksti mums uz e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai nāc uz konsultāciju – Ernesta Birznieka-Upīša ielā 13, Rīgā (Felicity projekts, 1. stāvs).